Rudens ir aizvadīts, pienācis Jauns gads un arī jauns mācību semestris latviešu bērnu sestdienas skoliņā „Strops”! Rudens skoliņā noritēja aktīvā un darbīgā gaisotnē, kā jau tas parasti ir stropā, kur katrai bitei ir savs darbiņš. Skoliņas mācību gada sākums tika atklāts ar svinīgo himnu un visiem bērniem iemīļotajām rotaļām, piem. „Lācis” un „Kas dārzā”. Un tad draudzīgā noskaņojumā ar dzeltenajām mapītēm rokās bērni bija gatavi sākt mācības un radošās nodarbības.
Valda Liepiņa, speciāli Latvijas Avīzei
Atzīmējot dzimšanas dienas mēdzam pievērsties kādam notikumam vai cilvēkam vairāk nekā to darām ikdienā. Ja Luksemburgas latviešu skoliņa būtu izveidojusies citā gadā mēs to tik un tā varētu nosaukt par dāvanu Latvijai, jo ikviena latviešu saliņa un latviešu nepadošanās ārējiem spiedieniem ir dāvana Latvijai. To mēs skaidri zinām no skaudrās trimdas pieredzes. Šodien apstākļi ir krasi mainījušies, bet latviešu tauta ir tik maziņa, ka mums ir svarīgs katrs cilvēks. Turklāt būtu netaisnīgi bērniem nesniegt iespējas uzturēt savas latviskās saknes. Tādēļ man bija liels prieks, ka Luksemburgas latviešu vecāki ar tādu rosību un degsmi atsaucās manam klusītiņām izteiktajam ierosinājumam, ka vajadzētu padomāt par latviešu skoliņu arī šeit. Protams – apstākļi ir pavisam citādi nekā tie kādos es augu. Līdz ar to skola un bērnu vajadzības ir atšķirīgas.
Luksemburgā ir ap 300 latviešu. Jauni cilvēki. Katru gadu te dzimst latviešu bērnu. Ir viena grupiņa, kuŗa savas pamatskolas dienas ir pavadījuši Latvijā un līdz ar to valoda ir stingri iesakņojusies. Turklāt bērni un vecāki Latviju apciemo bieži. Dažs labs pavada visu vasaras brīvlaiku Latvijā. Bet mazie latviski runā tikai mājās, dārziņā viņi iet Luksemburgā kur ar joni jāmācās franču, luksemburdziešu vai, retumis, vācu valoda. Latviešu valoda izveidojas kā tāda noslēpumaina valoda, ko runā vecāki un varbūt vēl kādi paziņas.
Turpinājums: Luksemburgas latviešu dāvana Latvijai – un sev!
Valda Liepiņa,speciāli Austrālijas Latvietim
Ātri gan aizskrējis pēdējais gads! Cik interesanti, ka gadā, kad daudzas ārzemju (trimdas) organizācijas un skolas atzīmē savu 60 vai 50 gadu darbošanos, Luksemburgas latviešu skola "Strops" 25.oktobrī atzīmēja savu pirmo jubileju. Šā gada laikā saime ir daudz mācījusies - ne tikai bērni, bet arī skolotāji un vecāki. Sākotnējo trīs grupiņu vietā, tagad darbojas piecās grupas. Un katrai grupai savs nosaukums. Paši mazākie ir Pelēni, kam seko Mazputniņi. Nopietnākās nodarbībās un dejošanā dodas Putniņi un Ežuki, bet lielāko skolēnu grupa ir Brieži. Skolnieki paši lēma un balsoja par skolas nosaukumu. "Strops" viņiem šķita piemērots nosaukums, jo ierobežoto telpās skolas nodarbību laikā viss dūc kā stropā. Pamazām arī veidojas skolas karogs. Jubilejas dienā visu vecumu bērni veidoja bites, ko piestiprināt Aigas Orzechovskas darinātam skolas karogam. Izmeklēta arī skolas himna – tautas dziesma "Teici, teici valodiņa". Kā bitīte medu sūca, tā es ļaužu valodiņu! Es saliku vārdu ziedus, Kā puķītes vainagā.